Karstā -preses saķepināšana pašlaik ir visizplatītākais un fundamentālākais process dimanta zāģa asmeņu ražošanā, jo īpaši akmens un betona griešanai. To var saprast kā vienotu, precīzu procesu, kas apvieno kalšanu un liešanu.
1. Karstās preses saķepināšanas procesa definīcija
Karstās preses saķepināšanas tehnoloģija ir pulvermetalurģijas process, kurā dimanta un metāla matricas kompozītmateriālu pulveri vienlaikus tiek pakļauti paaugstinātai temperatūrai un vienvirziena mehāniskam spiedienam vienā karstā presē aizsargatmosfērā. Šī kombinētā termiskā un mehāniskā darbība izraisa ātru blīvēšanu, iegūstot pilnībā sablīvētas, augstas -stiprības kompozītmateriālu instrumentu galviņas. Būtībā tas ietver "vienlaicīgu karsēšanu un presēšanu, lai panāktu vienpakāpju formēšanu".
2. Detalizēti karstās preses saķepināšanas procesa soļi
1) Sastāvdaļas un sajaukšana
Matricas pulveris: parasti sastāv no vairākiem metāla pulveriem. Karkasa materiāli: Volframs, volframa karbīds, kobalts, dzelzs pulveris – nodrošina cietību un nodilumizturību. Saistmetāli: kobalts, niķelis – uzrāda labas dimanta mitrināšanas un noturības īpašības. Metāli ar zemu -kušanas temperatūru-: varš, alva, mangāns, sudrabs utt. — saķepināšanas laikā veido šķidru fāzi, lai veicinātu blīvēšanu.
Dimanti: izvēlieties atbilstošu kategoriju, graudu izmēru un koncentrāciju, pamatojoties uz griešanas materiālu.
Rūpīgi samaisiet matricas pulverus ar izvēlētajām dimanta daļiņām maisīšanas mašīnā.
2) Cilnis
Sajauktais pulveris tiek ievietots augstas-izturības grafīta veidnēs. Grafīta veidnēm ir izcila augstas-temperatūras izturība, pašeļļošanās īpašības un elektriskā vadītspēja.
Veidnes dobuma forma nosaka griezējinstrumenta galīgos izmērus un formu.
3) Karstās preses saķepināšana
Novietošana: ar pulveri{0}}pildīto veidni novietojiet starp karstās preses saķepināšanas iekārtas augšējo un apakšējo presēšanas galviņu.
Evakuācija vai aizsarggāzes skalošana: iztukšojiet krāsns kameru vai ievadiet ūdeņraža vai slāpekļa gāzi, lai novērstu metālu un dimanta oksidēšanos paaugstinātā temperatūrā.
Karsēšana: uzkarsējiet veidni un pulveri līdz saķepināšanas temperatūrai (parasti 700 grādi - 1000 grādi), izmantojot pretestības karsēšanu no pašas grafīta veidnes vai indukcijas karsēšanu. Šī temperatūra pārsniedz zemas -kušanas- metālu kušanas temperatūru matricā, bet joprojām ir krietni zem dimanta stabilās temperatūras robežas (stingra kontrole ir būtiska, pretējā gadījumā notiek dimanta grafitizācija).
Spiediena paaugstināšana: vienlaikus ar karsēšanu vai sasniedzot noteiktu temperatūru, veidnei caur hidraulisko sistēmu tiek pielikts vienvirziena aksiālais spiediens (parasti 10–30 MPa).
Izotermiskā spiediena uzturēšana: Uzturiet procesu iepriekš noteiktā temperatūrā un spiedienā noteiktu laiku, kura laikā notiek kritiskas pārvērtības. Veidojas šķidrā fāze, kurā metāli (piemēram, varš vai alva) tiek sašķidrināti ar zemu -kušanas punktu{2}}, veidojot šķidra metāla plēvi, kas aptver cietas pulvera daļiņas un dimantu. Spiedienā un šķidrās fāzes -eļļošanas rezultātā cietās daļiņas tiek pārkārtotas un sablīvētas, kad tās slīd un pārvietojas, aizpildot tukšumus. Atomu difūzija un sakausēšana: dažādi metāliskie elementi izšķīst un izkliedējas šķidrajā fāzē, veidojot jaunas leģētas fāzes. Dimanta daļiņas tiek ieslodzītas, izkausētais matricas materiāls tās samitrina un aptver. Pēc atdzesēšanas šis process mehāniski iestrādā dimantus, vienlaikus radot ķīmisku saiti (piemēram, kobaltam ir spēcīga afinitāte pret oglekli dimantā).
4) Dzesēšana un demontāža
Pārtrauciet karsēšanu un atdzesējiet zem spiediena vai pēc spiediena samazināšanas. Izņemiet no veidnes blīvi saķepināto, izveidoto griešanas galviņu.
5) Turpmākā apstrāde
Pēc slīpēšanas un tīrīšanas griešanas galviņa tiek savienota ar tērauda pamatni, lai izveidotu pilnīgu dimanta zāģa asmeni.
